Alus darīšanas princips visā pasaulē ir vienāds vai ļoti līdzīgs, un tāds tas ir bijis gadsimtiem ilgi. Jau 1516. gadā Bavārijas hercogs Vilhelms IV izsludināja «Alus tīrības likumu», kas ir viens no senākajiem pārtikas kvalitātes regulējuma likumiem, kurš ir spēkā arī mūsdienās. Tas nosaka, ka alus ir tikai tāds dzēriens, kura sastāvdaļās ir tikai graudi, apiņi un ūdens. Tomēr, neskatoties uz pamatizejvielu klasisko salikumu, pasaulē pastāv vairāki desmiti, pat simti atšķirīgu alus šķirņu, veidu un garšu. Atšķirīgas alus šķirnes un zīmoli tiek veidoti, katram alus brūvētājam izstrādājot savas receptes, kā arī, lai sasniegtu īpašu garšu, dažkārt tiek pievienoti kultūraugi, piemēram, mieži, kvieši, griķi, rīsi…
Alus brūvēšanā izmanto miežu iesalu, kuru iegūst, mērcējot, diedzējot un kaltējot alus miežu graudus. Tas ir specifisks un laikietilpīgs process, ko parasti alus ražotāji paši neveic. Miežu iesals ir atbilstoši sagatavoti graudi, kurus alus ražotāji iepērk no iesalnīcām un izmanto tālākā alus gatavošanas procesā.
.
Iesala graudi tiek samalti jeb smalcināti, tādā veidā pašus graudus atdalot no cietajiem graudu apvalkiem.
Sasmalcinātam iesalam tiek pievienots ūdens. Tādā veidā gatavo iejavu, kuru silda līdz alus misas jeb iesala ekstrakta iegūšanai. Alus misa vēl ir bezalkoholisks, salds šķidrums, ko tautā bieži izmanto imunitātes stiprināšanai.
Iegūtais iejavs tiek filtrēts, tādējādi nodalot misu no iesala graudiem.
Misas vārīšanas procesā tiek pievienoti apiņi. Rūpnieciskajā alus ražošanā izmanto apiņu granulas, kas tiek iegūtas, apiņus sapresējot. Šajā stadijā alus iegūst rūgtenas garšas nianses, apiņu pievienošana arī nosaka putas kvalitāti gatavā alū.
Misa tiek dzidrināta, tādējādi nodalot olbaltumvielas. Tās rodas alus vārīšanas procesa stadijā, mijiedarbojoties visām izejvielām.
Dzesēšanas galīgā temperatūras robeža atkarīga no katras alus šķirnes un tās receptūras.
Misas raudzēšanas procesā misā esošais cukurs veido alkoholu un ogļskābo gāzi. Šis ir nozīmīgs process kopējā alus brūvēšanā, kad rodas aromātvielas un garšas buķete. Pēc raudzēšanas alus tiek gatavināts – šīs stadijas ilgums atkarīgs no alus receptes. Tas var ilgt no dažām nedēļām līdz pat mēnešiem un gadiem.
Pēc gatavināšanas alus tiek filtrēts, tādējādi panākot tīru, izteiktu alus garšu un aromātu. Filtrēšanas laikā alus tiek attīrīts no tajā esošajām olbaltumvielu un rauga daļiņām. Nefiltrēta alus nosaukums liecina par to, ka šāds alus netiek filtrēts – tajā saglabājas rauga daļiņas, kas var veidot nogulsnes.
Alus ir gatavs, un tas tiek pildīts dažādos alus iepakojumos. Tie var būt: stikla pudeles, skārdenes, plastmasas pudeles un metāla mucas kafejnīcām.