Vai jums jau ir 18 gadi ?
Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme, tā pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgajām personām ir aizliegta.

Preses relīzes

01.10.10
Dabīgi raudzētā kvasa pārstāvji gandarīti par likumdošanas sakārtošanu Latvijas kvasa tirgū

Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu ir pieņemti Ministru Kabineta noteikumi, kas definēs u­n klasificēs kvasu un iesala dzērienu produktu grupu, reglamentēs šo produktu marķējumu, kā arī regulēs šo produktu nosaukumu lietošanu citu bezalkohol­isko dzērienu marķējumā.

2009. gada decembrī raudzētā jeb īstā kvasa pārstāvji SIA „Ilgezeem” („Iļģuciema kvass”) un AS „Cēsu alus” („Ulmaņlaiku kvass”) vērsās LR Zemkopības ministrijā ar aicinājumu ieviest grozījumus likumdošanā, kas ļautu pircējiem skaidri atšķirt raudzētu kvasu no kvasa dzērieniem, kas būtiski atšķiras pēc sastāva un ražošanas procesa.

Patlaban Latvijā dabīgi raudzēts kvass un kvasa dzērieni tiek pārdoti ar vienotu nosaukumu „kvass”, kas maldina patērētājus, jo pēc būtības, ražošanas procesa un uzturvērtības tie ir divi dažādi dzērieni. Ievērojami atšķiras arī ražošanas izmaksas īstā kvasa un dzēriena ar kvasa garšu ražošanai, tas padara šos divus dažādos produktus nekonkurētspējīgus arī cenas ziņā.

2010. gada 30. septembrī pieņemtajos MK noteikumos „Kvalitātes un klasifikācijas prasības kvasam un kvasa (iesala) dzērienam” kvass ir definēts kā bezalkoholisks dzēriens un lietoti termini, kas ievieš atšķirību starp raudzētu un neraudzētu kvasu, nosaka ražošanā izmantojamās izejvielas, gatavās produkcijas drošības un kvalitātes rādītājus. Noteikumu projektā ir norādīts, ka kvasa ražošanā neizmanto saldinātājus un aromatizētājus, bet kvasu var bagātināt ar vitamīniem un minerālvielām un kvasa ražošanā var izmantot tikai tādas pārtikas piedevas kā pienskābe (E 270), citronskābe (E 330), askorbīnskābe (E 300), nātrija benzoāts (E 211) un kālija sorbāts (E 202). Savukārt alkohols, ko satur kvass, ir radies tikai fermentācijas procesā.

Jaunie MK noteikumi stāsies spēkā ar 2011. gada 1. jūliju, paredzot pārejas posmu 3 mēnešus jauno prasību ieviešanai.

Projekta iniciatori SIA „Ilgezeem” un AS „Cēsu alus” uzskata, ka jaunās kārtības ieviešana ir nozīmīgs solis kvasa tirgus sakārtošanā Latvijā, jo tādējādi turpmāk netiks maldināti patērētāji un būs nodrošināta godīga konkurence produktu ražotāju un izplatītāju starpā.

AS „Cēsu alus” valdes loceklis Gustavs Zatlers: „Lietas ir jāsauc īstajos vārdos; pircējiem ir jāzina fakti par produkciju, ko tie iegādājas, lai varētu izdarīt savām vajadzībām adekvātu un objektīvu izvēli.”

SIA „Ilgezeem” valdes loceklis Roberts Volfs: „Kvasa tirgū konkurence būs godīgāka, jo raudzēta kvasa izgatavošanas process ir dārgāks, līdz ar to arī cena veikalos ir augstāka, nekā kvasa dzērieniem. Pārējie tirgus dalībnieki sāks domāt par dabīga kvasa ieviešanu arī savā sortimentā, un pircējiem būs lielākas izvēles iespējas.”

LR Zemkopības Ministrija paredz, ka noteikumu projektā ietvertie nosacījumi ļaus sakārtot kvasa ražošanai izvirzītās prasības, kas patl­aban ir pielīdzinātas vienai ražošanas tehnoloģijai, kā arī saglabās Latvijā pastāvošās tradīcijas kvasa ražošanā.

Informējam, ka lai nodrošinātu vislabāko Cēsu alus mājas lapas darbību un uzlabotu lietošanas pieredzi, tiek izmantotas sīkdatnes (cookies angļu val.).
Uzzināt vairāk
Piekrītu