Vai jums jau ir 18 gadi ?
Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme, tā pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgajām personām ir aizliegta.

Preses relīzes

15.06.10
Noteikts 2010. gada Baltijas alus indekss; vērojama alus kultūras attīstība

Latvijas otrā lielākā alus darītava AS „Cēsu alus” kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS šī gada jūnijā realizēja ikgadējo Baltijas alus tirgus monitoringu, izmērot arī alus indeksu katrā valstī.

Alus Latvijā tr­adicionāli ir un saglabā savas līderpozīcijas kā iecienītākais dzēriens tieši vīriešu vidū (45%) – šis rādītājs gada laikā audzis par 6%. Tomēr interesanti, ka tieši alus patēriņa pieaugums sieviešu auditorijā (par 10%) ir viens no faktoriem, kas vistiešāk ietekmējis alus indeksa rādītāju Latvijā.

27% patērētāju šogad izvēlas lētāku alu nekā pirms gada, bet 83% atzinuši, ka atgriezīsies pie savām iecienītajām šķirnēm, kad krīze pāries. Tikai 8% atzinuši, ka alu neizvēlas akciju laikā. Krīzes laikā luksus klases alus (alus ar cenu virs 0,60 Ls par alus pudeli)  ir zaudējies 12% savus pircējus, bet ekonomiskais segments (alus ar cenu zem 0,40 Ls par pudeli) ir pieaudzis par 9%.

Stabili pieaug (par 13%) tā alus cienītāju kopa, kas regulāri un labprāt izmēģina alus tirgū esošos jaunumus – jaunas šķirnes, jaunas garšas un jaunus alus iepakojumus patlaban Latvijā labprāt izmēģina jau 89%. Tomēr kopumā Latvijas alus patērētāji tomēr vērtējami kā lojāli vienam vai dažiem noteiktiem alus zīmoliem – gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (47%). Tikai katrs astotais aptaujātais izvēlas vienu konkrētu alus zīmolu.

Aptaujājot iedzīvotājus, interesanta nianse atklājās pētot to, kāds sabiedrības vērtējumā ir tipisks latviešu alus. Ja 2009. gadā lielākais vairums par latvisku atzina alu ar izteiktu rūgtenu apiņu garšu, tad gada laikā latvieši iemīļojuši saldākas garšas alus šķirnes. Kamēr kaimiņvalstīs uzskats ir nemainīgs – Lietuvā un Igaunijā par tipisku vietējo alu tiek atzīts viegls alus bez izteiktas pēcgaršas.

AS „Cēsu alus” 2009. gadā pirmo reizi Latvijā izstrādāja un ieviesa Baltijas alus indeksu. Indekss ietver to, cik daudziem cilvēkiem alus ir iecienītākais dzēriens, cik bieži tas tiek dzerts un kādās situācijās priekšroka tiek dota alum, nevis citiem alkoholiskajiem dzērieniem. Kopumā indekss parāda alus popularitāti pār citiem dzērieniem. Pieņemot, ka teorētiski maksimālais indekss ir 100 punktu vērtībā, tad 2010. gada Baltijas alus indeksa rādītāji saglabājas atšķirīgi katrā valstī, tomēr uzrāda vienādu pieaugumu visā Baltijā (+2,9 punkti katrā valstī). Latvijā indekss vēl aizvien ir zemākas Baltijā – 50,5, Lietuvā tāpat kā iepriekšējā gadā nedaudz lielāks – 54,6 un jau ierasti maksimālais rādītājs ir Igaunijā – 55,1.

AS „Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere:Baltijas alus indeksa vienādā izaugsme visās trijās Baltijas valstīs liecina par alus lietošanas kultūras attīstību. Alus indeksa palielinājums Latvijā nav liels, tomēr ievērojams, ņemot vērā valstī valdošo ekonomikas stagnāciju. Alus tradicionāli Latvijā bijis iecienītākais dzēriens un, neskatoties uz alkoholisko dzērienu dauzveidību, alum jāsaglabā līderpozīcijas Latvijas dzērienu tirgū”.

Iespējams alus indeksa pieaugumu Latvijā, pretēji alus tirgus krituma indikācijām, šajā gadā nodrošina arī globālo klimata izmaiņu ietekme. Piemēram, 2010. gada maija otrā dekāde, kas sakrīt ar aktīvās alus sezonas sākumu Latvijā, bijusi siltākā pēdējos 87 gados. Kā liecina alus realizācijas apjomu salīdzinājums gada griezumā, tad laika apstākļu svārstības alus tirgu var ietekmēt 10% robežās.

Informējam, ka lai nodrošinātu vislabāko Cēsu alus mājas lapas darbību un uzlabotu lietošanas pieredzi, tiek izmantotas sīkdatnes (cookies angļu val.).
Uzzināt vairāk
Piekrītu